Iztēlojies, ka uz skatuves uznāk koris. Tajā ir profesionāli dziedātāji. Bet turpat blakus ir arī neredzīgi sportisti, bariņš bērnu, humānisti un diktatori, aktīvisti un kara upuri, augi, Bolderājas iedzīvotāji, Čaikovskis, mākslīgais intelekts, nedzirdīgie, Havels un Miloševičs. Tur esi arī Tu. Un vēl tur ir mākslinieki, kuriem rūp pasaule un mākslas autonomija. Aizver acis un ieklausies, kā skan šis koris…

Tā šogad skan Starptautiskais Jaunā teātra festivāls “Homo Novus”, kas desmit septembra dienas piepildīs Rīgu teritorijā no Kinostudijas līdz Dzelzceļa muzejam, no Botāniska dārza līdz televīzijas tornim, lai ar dzīvu, drosmīgu, īpašas enerģijas un spēka pilnu laikmetīgās skatuves mākslas programmu atklātu jauno teātra sezonu un radītu telpu tādām sarunām, atklājumiem un pieredzei, kas nav iespējama nekur citur.

Šīgada programmas caurviju motīvs ir balss, valoda un uztvere, par ko liecina jau vairāku izrāžu nosaukumi – “Dzirdi”, “Runā!”, “Patētiskā. Par neredzamo valodu.”, “Runas vingrinājumi”, “Valodas triloģija”, “Aklais kino”. Kā uztvert pasauli, neredzot un nedzirdot? Kā saklausīt citu teikto? Kad valoda kļūst par varas instrumentu? Kā ieklausīties un sarunāties ar bērniem? Ko nozīmē atklāta un godīga saruna starp mākslinieku un skatītāju? Kā skan mūsu pašu balss? Valoda un balss mūsu programmā tiek aplūkota gan kā jēdziens, gan kā viens no būtiskākajiem teātra radīšanas un rādīšanas instrumentiem.

Šogad festivāls piedāvā sešas latviešu mākslinieku un starptautisku komandu pirmizrādes. Krista un Reinis Dzudzilo pirmo reizi patstāvīgi veido “pilnmetrāžas” izrādi, kas varētu kļūt par vienu no spožākajiem notikumiem vizuālā teātra jomā šosezon. Citu iespaidīgu vizuālā teātra piedzīvojumu sola māksliniece Kate Krolle. Krista Burāne turpina savus drosmīgos pētījumus, lai saprastu, vai siena dažādu sabiedrības grupu starpā tiešām ir necaursitama vai tā ir tikai politiķu un mediju uzbūvēta fikcija. Ar koncertu, kura mērķauditorija ir augi, festivālā piedalās Toms Treinis un Mārtiņš Zariņš, un šis ir viņu pirmais darbs profesionālu režisoru statusā. Ļoti interesanta solās būt tamilu mākslinieka Ahilana Ratnamohana un dramaturga Matīsa Gricmaņa sadarbībā tapusī izrāžu sērija “Valodas triloģija”, kas pētīs latviešu valodu kā simbolisku un sociālu kapitālu. Horeogrāfe Kristīne Brīniņa atgriežas festivālā ar dejas izrādes un instalācijas hibrīdu, lai reflektētu par bailēm.

Kā allaž, programma piedāvā vairākas mākslinieciskas idejas un struktūras, kas lokalizētas izrādīšanai pie mums. Tāda ir gan slavenā Rimini Protokoll mākslinieka Stefana Kegi izrāde – gājiens “Remote Rīga”, kuras maršruts un teksts veidots speciāli Rīgai, gan Benjamina Vandevalles un jauniešu kora “Kamēr…” radītā skaņas ainava, gan trīs brīnišķīgas izrādes, par kuru līdzautoriem un galvenajiem varoņiem kļūs vietējie bērni (kopā festivāla norisēs plānots iesaistīt gandrīz 100 bērnus).

Esam ļoti priecīgi, ka šogad varam jūs iepazīstināt ar diviem aktuālākajiem laikmetīgā teātra māksliniekiem Eiropā – šveiciešu režisoru, Gentes Nacionālā teātra māksliniecisko vadītāju Milo Rau un itāļu režisoru un horeogrāfu Alesandro Šaroni. Līdz ar Milo Rau izrādi “Līdzjūtība” Rīgā pirmo reizi viesosies arī slavenā Berlīnes teātra Schaubühne am Lehniner Platz trupa ar satriecošo aktrisi Ursinu Lardi. Alesandro Šaroni, savukārt, varēs iepazīt, noskatoties divas daļas no viņa triloģijas “Vai rīt tu mani vēl mīlēsi?”, kurai mākslinieciska rokraksta ziņā nav līdzinieku. Viesizrāžu programmā iekļauts arī asprātīgais, vizuāli un skaniski apburošais jaunās turku mākslinieces Begumas Erdžias darbs “Runas vingrinājumi”, kura vienīgais izpildītājs un klausītājs ir pats skatītājs, serbu mākslinieces Sanjas Mitrovičas politisko runu kompilācija, kas sniedz aktuālu un precīzu komentāru par mūsdienu vēlēšanu mehānismu, kā arī jaunās somu – ēģiptiešu mākslinieces Samiras Elagozas dziļi personiskais un drosmīgais attiecību pētījums “Cock, cock… Who’s there?”

Ar priecīgu satraukumu gaidām tikšanos festivālā!