Skatītāji sēž kinoteātra tumsā aizsietām acīm. Katram aiz muguras atrodas bērns, kurš čukstus stāsta, kas notiek uz ekrāna. Filmu redz tikai mazais stāstnieks, pie tam – pirmo reizi. Skaņu celiņa pavadīti, klusie stāsti ir nedroši, trausli, bet apņēmības pilni jēdzīgi aprakstīt uz ekrāna notiekošo. Skatītājs iegrimst neredzamajā filmā, kura katram tiek izstāstīta savādāk, un nokļūst pasaulē kas atrodas “aiz” redzes. “Aklais kino” aicina iedarbināt iztēli, uzticēties un mainīt bērnu un pieaugušo komunikācijas veidu un rutīnu. Tas ir jūtīgs un maigs pieskāriens briestošam prātam. “Pasakaina, dīvaina un vienkārša ideja, kuras rezultāts ir intīms, sataustāms, asprātīgs un unikāls”, The Guardian.