Izrādes
Atzīmējot festivāla desmitgadi, sadarbībai ar mūsējiem veltīta īpaša programma, kurā ar jauniem neliela formāta iestudējumiem, instalācijām vai akcijām piedalās vienpadsmit dažādu jomu mākslinieki. Jaundarbu kolekcija ir balstīta britu teātra zinātnieka Alana Rīda atziņā par “teātri kā pēdējo humāno telpu” un strukturēta kā laikā un telpā vienots notikums.
Savā grāmatā “Teātris, intimitāte un satikšanās” (Theatre, Intimacy & Engagement, Alan Read, New York, 2008) Alans Rīds raksta: “Pēdējā humānā telpa iezīmē vietu un mirkli, kurā cilvēks apzinās savu eventuālo izzušanu. Teātris kā pēdējā humānā telpa, tieši pretēji, uzasina izjūtu, ka esam dzīvi. Tā ir telpa, kurā cilvēks apzinās savu atšķirību no pārējiem dzīvniekiem, jo spēj vēlreiz pieredzēt bērnību, vienoties kopīgā kontrolētā un nepārtrauktā elpā un piedzīvot estētisku vilšanos.”
Programmā “Pēdējā humānā telpa” iekļautas Pētera Krilova, Valtera Sīļa un Vladislava Nastavševa izrādes, kā arī Izoldes Cēsnieces, Andreja Jarovoja, MAREUNROL’S, Viestura Meikšāna, Monikas Pormales, Nomadu, Reiņa Suhanova, umka.lv darbu izstāde.
Mākslas darbi, kas apvienoti šinī programmā, atklāj pilsētas un dabas attiecības, mijiedarbi un konfliktus gan fiziskajā telpā, gan ikvienā no mums.
Tukšā zeme
6. septembris
16:00 | Tukšā zeme, izbraukšana no Strēlnieku laukuma |
7. septembris
17:00 | Tukšā zeme, izbraukšana no Strēlnieku laukuma |
7 un 5* Ls
Vīrietis nokrīt miris. Neviens nereaģē. Pūš vējš. Garām pabrauc vilciens. Ir sajūta, ka mēs skatāmies kādu dabas pārraidi. Lauva nogalina zebru, pārlaižas putns.
Šis ir stāsts par cilvēkiem, kas ir iestrēguši, pamesti, aizmirsti, kas atrodas nomalē. Viņi atgādina ielas suņus, kas ir pakļāvušies izdzīvošanas likumiem un beiguši cīnīties.
Izrādes pamatā ir Džona Maksvela Kutzē darbi, bet tajā netiek pateikts neviens vārds. Izrāde ir kā filma, fotogrāfija, ainava, pilna vientulības, vardarbības, bezcerības un poēzijas. Pilna nežēlības, kurai nav ne cēloņu, ne seku. Šis ir stāsts, kas neved nekur. Šī ir izrāde, kuru gribas apskaut un samīļot.
Režisore Lote van den Berga par izrādi saka: “Mēs redzam cilvēkus, kas dzīvo, nepretojoties. Cilvēkus, kas nokrīt, kad pienācis viņu laiks. Cilvēkus, kas pārstājuši cīnīties. Cilvēkus, kas vairs nesargā dzīves vērtību. Varbūt, ka mūsu lielākās bailes nav bailes no nāves, bet bailes zaudēt dzīves vērtību. Šīs bailes ir taustāmas, tās neapvaino un nenicina, bet sniedz komfortu. Es jūtos tāpat, kā jūs. Es dzīvoju tāpat, kā jūs. Es miršu tāpat, kā jūs. Mēs esam paradoksa slazdā. Lai uzdrošinātos dzīvot, mums ir jāieskatās tieši acīs mūsu bailēm no nāves.”
Par mākslinieku
Lote van den Berga ir holandiešu režisore, kuras teātris ir burtiski „iecementēts” sociālajā realitātē. Viņas darbi ir par skatīšanos, par reālu pieredzi, bieži arī par nespēju saprasties. Viņa apgriež realitāti kājām gaisā, liekot ieraudzīt lietas savādāk. Precīzāk – liekot sākt skatīties savādāk. Lote ir bijusi režisore pilsētas teātrī Toneelhuis Antwerp, līdz izšķīrās par labu neatkarīgas mākslinieces satusam, nodibināja kompāniju OMSK un devās uz Kongo galvaspilsētu Kinšasu, kur guva būtisku cilvēcisku un māksliniecisku pieredzi.
Izrādes veidotāji
Autori un režisori: Lote van den Berga un Gvido Klēns
Aktieri: Romanē Rodrigesa, Liks Lūts, Rašids Laširs, Erlands Hammers Hansens, Karola Bartšigera, Lobke van Bezekoma, Jurgers Brukers, Monika Hasova, Matiass Mats
Tehniskais režisors: Manuels Butrērs
Skatītāju sēdvietu dizains: Martins Mulders
Producente: Erma van Maris
Producenti: Compagnie Dakar, OMSK, Frans brood
6.
septembris
16:00
7.
septembris
17:00
7 un 5*
Lati
Valoda
Bez teksta
Ilgums
2 stundas, ieskaitot ceļu
Adrese
Izrādes vietā var nokļūt tikai ar festivāla organizētu autobusu. Izbraukšana 6. septembrī 16:00 un 7. septembrī 17:00 no Strēlnieku laukuma. Brauciens iekļauts biļetes cenā.
Mājas lapa
Atbalsta
* Biļetes cena skolēniem, studentiem, pensionāriem